1. P. P. Vītoliņš Bērzaunē. Etn, II, 176.

Rudeni sīlis, uz labības gubas uzmeties un vārpu mutē paņēmis, vēkšot: "Ēč, ēč!" [kas bērnu valodā nozīmē netīrumus]. Ziemu, kad bads jāmirst, uz ceļa sasalušu zirga strunkulu knābī saņēmis, viņš sakot: "Kukulītis, kukulītis!"