P. Bērziņš Nītaurē. Etn, II, 80.

Reiz vārna taisījusi sev kāzas un tādēļ lūgusi no citiem putniem spalvas, ar ko izrotāties. Visi putni arī devuši. Bet kāzās vāma sākusi lepoties ar saviem svārkiem un citus putnus izsmiet. Citi putni par to saskaitušies, sākuši vārnu plūkāt. Starks par to, galvu atpakaļ atzvēlis, ļoti smējies. Tur par nelaimi gadījies darvas pods, starks tanī iekritis un nosmērējis sev spārnus. No tā laika starkam ir melni spārni.