3. Etn, III, 1893, 10.

Viens vīrs cirtis mežā malku un nosēdies pie ugunskura pusdienu ēst. Ēzdams gan dzirdējis, ka tuvējā krūmā ūpis kliedzis: "Vīrs, vīrs, spala deg, spala deg!" Bet viņš par to neko neievērojis. Paēdis, sācis apskatīties pēc cirvja un pēdīgi atradis to pie ugunskura ar nodegušu kātu.