No N. Rancāna krājuma.

Balūdis ar zvirbuli sasarunuoja, kūpā padareiškus olu. Padarēja olu un suoka dzert. Izdzēre jī pa vīnam māram, izdzēre pa ūtram un pa trešam. Bolūdis, kai leluoks putns, naapreiba tik mudri, bet zvierbulis, kai mozuoks, uz reizes apreiba un nukryta turpat zuolē. Boludis, uzsedis uz mīta, soka: "Slykti byus, slykti byus!" Zvierbulis, zuolē gulādams, lēni atbild: "Nikas, nikas!" Kur bejis, nebejis, kaķis uzkreit zvierbuļam viersā. Balūdis, radzādams zvierbuļa nalaimi, atkon soka: "Slykti byus, slykti byus!" Zvierbulis soka uz kaķi: "Kai tad tu, kristītu ļaužu kaķis, napuormetis krysta, mani ēssi?" Kaķis nulyka zvierbuli zemē un gribēja mest krystu. Tam laikam zvierbulis tryukstas nu zuoles, uzsāst uz mīti un soka: "Nikas, nikas, nikas!" Un tai zvierbulis izsagluoba nu kaķa nogim.