2. L. Keicmanis Garozas Glūžās, A.Bīlenšteina krājumā. LP, VI, 6l. 3. AŠ, II, 74b.

Vienreiz bija suns, Lerkši to sauca. Viņš katru nakti gāja uz istabas augšieni seskus ēst. Un tā viņš ēda, ēda — te vienreiz iegribējās dzert. Sāka apskatīties, ieraudzīja bļodiņu un izdzēra to. Bet tur bij jipte iekšā, suns nosprāga. Tad sanāca putni suni paglabāt: dzilna kala zārku, dzeguze zvanīja, cūka raka kapu, citi raudāja.