B. Lindemanis Audravā, A. Bīlenšteina kr., H. Bīlenšteina "Tiermärchen" 22. LP, VI, 62. AŠ, II, 69.

Vienreiz pele ar zvirbuli kopā krāja ziemai barību. Atnāca rudens, sāk šie savā starpā dalīt vasaras krājumu pus uz pusi. Dalīja, dalīja, nevarēja satikt — saplūcās abi. Tik ilgām plūcās, kamēr pie beigām abi nokusa. Un tad viņi skrēja vēl katrs savam kungam sūdzēt: pele sūdzēja žurkai, zvirbulis ērglim. Atnāca žurka abi ar ērgli — tik ilgi, tik ilgi — iesāka tie lai savā starpā plūkties. Bet žurka pārvarēja ērgli, ērglim bij jāaizlaižas. Nu žurka izsprieda tā: pārcirta graudus uz pusi un atdeva vienu daļu pelei, otru zvirbulim.