1. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē, Zin. Kom, kr. LP, VI, 35.

Visi putni bij izmeklējušies dziesmas; tikai lēlim ar lakstīgalu trūcis. Nu šie norunājuši: ko rītā celdamies pirmāk dzirdēšot, to par dziesmu paturēšot. Labi! Lēlis uzcēlies itin agri — gani patlaban lopus slaukuši: "Rīrū, rīrū!" un govs tai brīdī laidusi: "Čurr, čurr, plaks, plaks!" Tas lēlim lzklausījles ļoti jauki — aizskrējis mežā un tūlin dziedājis: "Rirū, rirū, čurr!" un sasitis spārnus: "Plaks, plaks!" Bet lakstīgala tikai tad uzcēlusies, kad gani lopus jau ganījuši un jauki ,jo jauki dziedājuši. Lakstīgala nu dabujusi noklausīties ganu dziesmas smalki un, lūk, tādēļ tā arī tik jauki māk upmalās pogāt.