Lēlis un lakstīgala.
3. Potrimps Vidzemes Saleniekos. Jkr., V, II, 1d.
Dievs reiz saaicināja visus putnus, teikdams, ka rīt izdalīšot viņiem dziesmas. Kurš agrāki piecelšoties, tas dabūšot visskaistāko. Agri, jo agri, jau bija visi putni klāt, bet lakstīgala vispirmā. Dievs nodeva katram savu dziesmu. Tikai lēlis nebija atnācis. Dievs aizgāja ar visiem putniem projām, lēli atstādams bez dziesmas. Lēlis pamodies labi vēlu, kad saule jau gabalā, redz, ka visi jau dabūjuši dziesmas, paliek ļoti dusmīgs, un dzirdēdams, ka pašulaik viņa tuvumā govs slacina, iebļāvās to mēdīdams: "Pļirrrks!" un bļauj tā vēl šodien.