4. M. Krogzemis no sava skolnieka M. Stārķa Lielvārdē, Brīvzemnieka kr., "Mūsu tautas pasakas", I, 1. LP, VII, II. AŠ,II,82. O.Dähnhardt, Natursagen, III.364.

Citām reizēm lakstīgala un lēlis sastrīdējās balss dēļ. Lēlis teica: "Mana balss daudz jaukāka nekā tava." Lakstīgala atbildēja: "Nē, mana balss jaukāka." Tā viņi strīdējās no rīta līdz pat vakaram, kamēr lakstīgalai iešāvās prātā labs padoms un viņa teica uz lēli: "Vai māki jauki dziedāt, par to nestrīdēsimies, bet es došu šādu padomu: kas rīt agrāki piecelsies, tas uzvarējis un tam lai paliek skaistā balss!" Lēlis teica: "Labi, tas man patīk!" Lēlis gāja gulēt, bet lakstīgala vis ne. Viņa dziedāja, pogoja, trekšķināja līdz pusnaktij. Pusnaktī, drusku nosnaudusies dziedāja atkal — dziedāja, kamēr arājs nāca tīrumā art un apdziedāja to — dziedāja, kamēr gani dzina ganos un apdziedāja arī tos. Lēlis, rītā uzmodies, redzēdams, ka jau par vēlu, sapīcis dziedāja tikai: "Tarr!"

Piezīme. Pēdējais variants gan pēc satura, gan arī pēc valodas, stipri atšķiras no iepriekšējiem, kādēļ šis liekas būt brīvi pārstrādāts. P.Š.