Vālodze un lakstīgala.
R. Tabine Latgalē.
Vuolyudzei gadījās skrīt car karalauku, kur vuocīši beja sakuovuši krīvus. Vīns krīvs gulēja zam sīkstas. Nūvāruojuse vysi jei dzīduoja:
"Nūkuovu krīvu, Palyku zam sīksta, Trei godi trupynuoju, Atdevu bārnim, bārni apēdja, Sacīja: vā!"
Tepat kluotu beja lakstīgola. Tai napatyka vuolyudzes dzīsme Pīskrejuse pi strautiņa, nūsametuse lozdas zariņā, žēli pūguoja:
"Kas tys par breinumu, Kas tys par breinumu! Vīns putns, vīns putns, Ļūt gleits, ļūt gleits, Nav seits, nav seits [kr. csnm, paēdis], Bet gleits, gleits, gleits!"