5. J. Freimanis Kr. Bērzos. Jkr., V, II, 5.

Kad vēl nami bija istabām, tad iešāvās bezdelīga pa ģēveli un piemetināja lizdu pie kārts. Viņa noskatījās sievu noslēpumus, un izpauda tos apmetusies jumta galā: "Kamēr vīri pirtī peras, tamēr sievas gaļu cep, tauki cepot gunī tek čurrr!" Par tādu izpļāpāšanu sievas ļoti sabozās un nosprieda bezdelīgu nogalināt. Viņu ari saķēra, un viena sieva ar nazi rokā taisījās patlaban bezdelīgai kaklu nogriezt. Te kaķis, no suņa bēgdams, ielēca sievas rokās, no kurām tai izslīdēja nazis, izspruka bezdelīga. Sieva vēl nebija dziļi iegriezusi, asinis gan drusku šļirēja, bet vaina pati sadzija. Tādēļ bezdelīgai sarkana pakakle.