Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 361.

Dzērve zinājusi, ka muižas rijās meitas, kuldamas, arvienu dziedot. Aizlaidusies turp; bet, par nelaimi, bijusi sestdienas diena: meitas visu nedēļu nokūlušās gurdenas, šoreiz nedziedājušas; tikai rijnieki (darbinieki) patlaban braukuši serā un rati par to nedēļu bijuši izkaltuši: čīkstējuši, dverkstējuši, kā traki. Dzērve, nabadzīte, noklausījusies to pašu ratu troksni un kliegusi pakaļ. Tā viņa vēl šodien klaigā.