Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28.

Tutiņš (griezu sugas) aiztecējis pie ganiem. Bet ganiem pašā tai brīdī bij maza nelaime: lopi noēduši labību un saimnieks, ar rīksti rokā, jau notvēris pirmo ganu puiku, bārdamies: "Nelieti, tu man atkal noganīji sējumu!" Bet ganu puika rādījis ar pirkstu otram ganu puikam: "Tu, tu, noganīji, tu!" Tutiņam manīgā zēna valoda patikusi, tūliņ vilcis pakaļ: "Tu, tu, noganīji, tu!" Saimnieks saķeris otru puiku un teicis: "Nu es ticu, ka tu esi vainīgais, pat tutiņš to apgalvo." Un tā nopēris arī to otru. Tutiņu senāk turējuši par nelaimes putnu. Ja viņš kādu darbinieku tukšā sirdī aizdziedājis, tad jau taī dienā muižā bez pēriena nepalicis.