J. Upīts Gatartiešos, LP, V, 28. 0. Dähnhardt, Natursagen, III. 361.

Mednis plījies teterim virsū, lai atdodot jele viņam savu dziesmu: neesot iemācījies un bešā ari netiktu palikt. Teteris lielījies: "Mana dziesma varena dziesma; ja es jau tāds mazs putns savu dziesmu tik vareni izdziedu, ko tad nu tu vel tāds liels; tādēļ atdošu tev tikai tādu mazu iesākumiņu." Mednis paņēmis tetera iesākumu, uzlaidies priedē un čīkstinājis kā ragavu ilksi; bet teteris, turpat sūnās, kad laidis vaļam, tūliņ mutuļojis palēkdams un rūcis un čūkstējis vien.