2. A.Lerchis-Puškaitis noV. OzoliņaVestienā. LP, VI, 18. 0. Dahnhardt, Natursagen, III, 524.

Ūpis esot lielījies, kad viņš kliegšot, tad kalni plīsīšot. Tāda lielība Dievam nepatikusi, viņš aizliedzis ūpim virs zemes kliegt; ja gribot, lai tad iebāžot galvu dūņās un tad varot izkliegties. Lūk, tādēļ vēl šodien ūpis galvu grūžot dūņās, kad nodomājis vaidēt, tā vecie saka un tic.

Piezīme. Arī pēdējā variantā laikam būs domāts dumpis, kādu nozīmi varam meklēt arī ūpja nosaukumā, kas fonētiski saskan ar krievu dsgm(dumpis). P.Š.