Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 363.

Žagata nometusies uz sētas mieta. Pārradies kuilis no ganiem, atplēsis kūts durvis un ielauzies pie ērzeļa. Ērzelis spārdījis nelūgto un rēcis; bet kuilis draudzībā atrukšķējis: "Urkš, urkš! urkš, urkš!" Beidzot saimnieks, istabā padzirdējis troksni, skrējis abus saglābt. Žagata, mēlnese, gribējusi saimniekam jau iepriekš pastāstīt kuiļa nedarbus, bet ātrumā valoda aizķērusies, nevarējusi vairāk izžadzināt, kā tikai samaisītu kuiļa un ērzeļa valodu.