Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 363.

Irbe jau pašā agrumā ielaidusies dārzā, meitas meklēdama. Bet kas tik agri dziedās? It īpaši tanīs mājās nekad dziesmas

nedziedājuši, jo saimniece bijusi barga, barga un, zināms, tad jau meitas nedzied. Tā arī torīt — maza maza gaismiņa, jau saimniece izdzinusi meitas dārzā kāpostus noņemt. Ņēmušas itin klusu, neviena nerunājusi; tikai nažu griezieni šņirkšķējuši un tās skaņas irbe tad pieņēmusi par savu dziesmu. "Šņirks, čirks, šņirks, čirks!" tā viņa vēl šodien dzied.