Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 362.

Pelēkais (mazais) čakstēns ieskrējis mājās, kad patlaban saimniece dzenājusi vistas no lecekļa, saukdama: "Tiš perēt, tiš perēt!" Čakstēns domājis, ka uz viņu sacīts, tādeļ steigšus vien pūtis atpakaļ savā pereklī. Bet par to laiku dzeguzes mātīte, nekauņa, iegūlusies čakstēna pereklī un dējusi, kā savās majās. Čakstēns palicis dusmīgs, uzsaukdams: "Tiš perēt, tiš perēt!" Dzeguze daudz neko nemodusi, atbildējusi mierīgā prātā: "Kas kūkos, kas kūkos?" un aizlaidusies, it kā nekas nebūtu no-ticis. Tādēļ vēl šo baltu dienu čakstēna tēviņš, kamēr mātīte perē, dzenājot dzeguzi: "Tiš perēt!" lai neiedētu atkal olu viņa pereklī.