Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, III, 364.

Vistiķis (vītītes kauķis) ieraudzījis jaunu puisi ecējam. Ielaidies sīkos smalkos krūmos paslēpties un nu tikai klausījies, kā puisis trallinājis, visādi izlocīdams svilpojis. Mēģinājies puisim pakaļ un tā no tā laika palicis pie tādas dziesmas, pie tādas ierašas: arvienu sīkos krūmos uzturēties un liegi, čukstoši pasvilpot.