Āronu Matīss Bērzaunē. LP, V, 28. O.Dähnhardt, Natursagen, m, 362.

Grozgalvis (griezgalvis, tītiņš) ielaidies mājās, kur patlaban gani durvju priekšā azaidu ēduši. Bet saimniece, skopule, nemaz nepielējusi putrai pienu. Ēduši, ēduši, uz vienu reizi sāks tikai ganu meita aurēt: "Piena, piena! — piena putrai!" To grozgalvis ielicis cienā, un gribējis jau aizlaisties, te pamanījis, ka saimnieks namā alu dara. Kamēr tur skatījies, atnācis kaimiņš, prasīdams saimniekam, kam šodien alu darot? "Rīt' Miķēlis!" saimnieks atbildējis. Un, re, nu grozgalvis arī tos vārdus vēl piemācījies. Tādēļ tam divas dziesmas pavasarī: "Piena, piena! — piena putrai!" un rudenī: "Rīt' Miķēlis, rīt' Miķēlis!"