Lielā zivs.

2. P.Š. no sava tēva-tēva Raunā.

Jūrā dzīvojot liela zivs, kuŗu saucot par Lēvijatānu. Kad šī zivs par naktim skraidot, tad viņas spuras atspīdot pie debesim. Tas atspīdums esot kāvi. Reiz šī zivs ienākusi Daugavā un nu visi ļaudis sabijušies, ka noslīcināšot visu Rīgu. Tad pavēlēts visās baznīcās Dievu lūgt, un aizliegts ar pulkstenim zvanīt un ar zirgim braukt, lai nesabaidītu lielās zivs. Trīs dienas viņa tur gāsi, kamēr a(t)kar lēnām izgāsi no Daugavas. Tā nu Rīga bīsi izglābta no slīkšanas.

Piezīme. Še, kā redzams, pasaku lielā zivs ir samaisīta ar bībeles levijātānu (Ījābs, 40 un 41). P.Š.