3. G. Dandenis Gatartā. LP,V,25.

Jūrā vienā vietā griežoties milzīga vērpute. Pie šīs vērputes glūnot liela zivs. Ja kāds kuģis vērputē iekļūstot, tad zivs aprijot slīkoņus. Reiz kāds kuģis ieskrējis tai vērputē. Bet kuģinieki ātrumā vēl dabūjuši mirušu matrozi virvē iesiet un zivij par ēsmu pasviest; turpretim otru virves galu stipri jo stipri piesējuši kuģī. Lielā zivs tūlin norijusi mironi, un peldējusi projām, bet caur to laimīgi izrāvusi kuģi no vērputes skaidrā jūrā. Nu pārgriezuši virvi un palaiduši zivi, lai iet, kur grib. Tie paši kuģinieki ievērojuši vērputes dzelmē daudz daudz grimušu kuģu ar salauztiem mastiem, ar veseliem mastiem; cits kuģis bijis sadragāts lupatās, cits vēl riņķojis gluži vesels.

Piezīme. Par tādu lielu bezdibeni jūrā, kur ietekot jūras ūdens, esmu dzirdējis no vairāk stāstītājiem. P.Š.