1. A. 275. P.Š, no P. Zeltiņas Ikšķilē.

Lapsa izsmējusi vēzi, ka tas nemaz nemākot skriet, atpakaļis vien velkoties. Vēzis sacījis, lai šī nemaz nelieloties, šis vēl šo varēšot noskriet. Lapsa tūlin gatava derēt un vēzis arī derības pieņem. Abi skrējēji nu nostājas līdzās un norunā mērķi, līdz kuram abiem jāskrien. Lapsa šaujas kā bulta uz priekšu, bet vēzis jau pie laika pamanījies ar savām spīlēm ieķerties lapsas kuplajā astē. Mērķi sasniegusi, lapsa ātri sviežas apkārt skatīties, kad nu vēzis nāks. Bet vēzis jau sauc aiz muguras: "Es jau sen tevi gaidu. Kur tu tik ilgi kavējies?" Tā nu izrādījies, ka vēzis noskrējis lapsu.