2. R. Tabine Rēzeknē.

Vuorna, staiguodama pa azarmali, atroda vēzi. Prīcīga, ka byus lobs kimūss, saķēra tū un nesja uz perekli. Vēzis radzādams, ka nuove tyvojas, suoka pruotuot, kai nū tuos atsapestēt. Te jis suoka vuornu slavēt, un sūlejuos sašyut tai jaunu skaistu un syltu apģērbu, juo šis asūt lobs skraucis [jeb kraucis no poļu un baltkrievu "kraviec" skroderis]. Lai tik palaižūt šū azarā zirkles patacynuot. Vuornai tei runa patyka. Jei palaidja vēzi un tys uotri īruopuoja yudinī. Nu tines vēzis teicja: "Sauc sova skrauča!"

Vuorna dūmuoja, ka viņai jāsauc vēža, viņa suoka liduot viers yudiņa un klīgt: "Skrauc, skrauc!" Bet vēzis naatsaucja. I šūdīn vuorna, skrīdama par yudini, klīdz: "Skrauc, skrauc!" bet skraucis kai naīt, tai naīt svuorku šyutu.