Liepsalu Jēkabs Koknesē. Etn. IV, 96.

Agrākos laikos zvēri un putni veduši lielu kaŗu, kurš vilcies ļoti ilgi, kādēļ arī dažreiz uzvārējuši putni, dažreiz atkal zvēri. Sikspārnis, gribēdams izlikties par lielu varoni, skraidījis no vienas pulkas pie otras. Kuŗā dienā putni uzvārējuši, tai dienā tas piedalījies pie putniem, un kurā dienā zvēri uzvārējuši, tai dienā pie zvēriem. Pēdīgi, kad karš beidzies, tad sikspārni ne katra pulka nav uzņēmusi pie sevis, viņa nepastāvības un lielības dēļ. Tā tad arī

vēl tagad viņš nedrīkst dienā rādīties, nei arī nakti droši sev barību meklēt. Dienā to uzvaktējot zvēri un naktī plēsīgi putni.

Piezīme. Šī Aisōpa un Faidra pasaka ir pazīstama arī Ķīnā, kādēļ var būt, ka viņa ir pārnesta pie mums arī ar mutes vārdiem, lai arī uzrakstīta, cik mums līdz šim ir zināms, ir viņa tikai reiz. P.Š.