1. J. Priede no A. Vilciņa Dolē. Etn. IV, 95.

Reiz bezdelīga, sikspārnis un ērkšķis nodomājuši lādēt kuģi ar zeltu un sutīt to pār jūru. Bezdelīgai pašai bijis zelta diezgan, bet ērkšķim un sikspārnim nebijis, tādēļ abi pēdējie aizņēmušies no citiem. Kuģis ticis nosutīts uz jūru, bet te tas ceļā noslīcis. Tagad naudas aizdevēji gājuši un prasījuši ērkšķim un sikspārnim, lai tie atdotu aizdoto zeltu. Sikspāmis, manīdams naudas aizdevējus nākam, paslēpies, bet ērkšķim, nabadziņam, tie ņēmuši un apķīlājuši mantu, atņemdami pat drēbes. Tāpēc vēl tagad sikspārnis nedrīkstot dienu rādīties, bet no naudas aizdevējiem slēpdamies, tikai pa naktīm lienot no savas alas laukā. Ērkšķis turpretī plēšot garām gājējiem cilvēkiem savas drēbes, bet bezdelīga skrienot pa ūdens virsu, gaidīdama vēl tagad savu zeltu no ūdens nākam.

Piezīme. Šī Aisōpa fābula varēja izplatīties no J. Bankina tulkotās pasakas ("Šis un tas'' I, 1872, 17), bet ir tomēr izvērtusies citādos variantos. P.Š.