A. Lakševics Talsos, T. Dzintarkalna krājumā.

Vienā ezerā dzīvoja dzelmes ķēniņš, kuram bija ļoti skaista meita, kas reiz piepēži pazuda. Ķēniņš domājis, ka viņa būšot mežā apmaldījusies, bet cielaviņa viņam izstāstījusi, ka tur viņa nāras neesot. Ķēniņš nu gribējis izsūtīt savas zivis, lai izmeklē visus ūdeņus, bet no krasta viņš dzirdējis vienu balsi saucam: "Pagaidi, pagaidi, nesteidzies tik ātri, gan jau iztiksim!" Runātājs bija kurmis, un ķēniņš tam uzsauca it kā sadusmojies: "Ko tu gribi?" Kurmis stāstīja: "Tava meita ir aiz deviņiem kalniem apakšzemes pie rūķu ķēniņa." Šo dzirdot, dzelmes ķēniņš tapa bēdīgs, jo rūķu ķēniņš bija viņa ienaidnieks, kas nu gribēja ar varu viņa meitu par sievu dabūt. Dzelmes ķēniņš griezās atkal pie savām zivīm un vaicāja, kas gribētu viņa meitu glābt? Neviena zivs neuzdrošinājās to darīt, tikai beidzot pieteicās viena maza zivtiņa. Ķēniņš bija arī ar mieru, lai viņa iet. Tai pašā laikā nāra atradās rūķu ķēniņa pilī un bija ļoti nelaimīga. Viņa apmierinājās tikai tad, kad viens rūķu pareģis apsolīja, ka viņa drīzi tikšot mājā. Nu sāka taisīties uz kāzām un gribēja tīrīt un mazgāt rūķa pili, bet apakšzemes rūķiem jau nebija ūdens. Tai pašā laikā atpeldēja dzelmes ķēniņa zivtiņa ar ūdeni un rūķu ķēniņš to arī ielaida savā pilī. Nāra, ieraudzījusi ūdeni, metās tur tūlin iekšā un aizbēga pie sava tēva. Arī pareģim viņa uzmeta zivs apģērbu un tas peldēja viņai līdz ar dzelmes zivtiņu pakaļ. Rūķu ķēniņš gan vēl svieda smagus zelta putekļus zivtiņai pakaļ, lai aizkavētu un noķertu, bet tas viņam neizdevās. No tā laika mazai zivtiņai, kura dzīvo arī dīķos, ir zelta zvīņas. Bet pareģis, nonācis virspasaulē, nometa zivs apģērbu, pārvērtās par zaļo vardi un zīlē tagad laiku.

Piezīme. "Nāras" un "rūķi" gan vēl nav drošās tautas tradicijās konstatēti un arī pēc satura pasaka izklausās mākslīga. Tomēr aitioloģiskās beigas atgādina īstu tautas pasaku, kas varētu noderēt arī pasaku petītājiem. No pasakas gan ir izmesti daži lieki vārdi un arī veseli teikumi, bet dzejiskās fantāzijas dēļ tomēr bija žēl atmest visu pasaku. P.Š.