K. Corbiks no 67, g, vecas Līnas Bukevicas, Elejas Zeltiņos.

Reiz gājušas divas meitas pa lauku. Kādā vietā tās ieraudzījušas krupi, kurš bijis ievainots un nevarējis paiet. "To draņķi vajag nosist" pirmā meita sacījusi: "tāds nevienam pasaulē laba nedara" Viņa gājusi pie krupja un gribējusi to ar grābekli nosist. Bet otra meita nav atļāvusi. Tā paņēmusi krupi rokā un aiznesusi pie ūdens. Tur viņš sācis runāt: "Manai meitai rīt būs kāzas, tad tu atnāc ciemā." "Ja, bet kur tad lai es tevi atrodu?" meita prasījusi. "Nu atnāc tik vakarā, dārzā pie lielā akmeņa, tur es būšu."

Meita paklausījusi un otrā vakarā aizgājusi pie akmeņa. Tur viņa satikusi krupi un gājusi tam līdz alā. Alā bijis grezni ierīkots, ticis ēsts un dzerts, kā jau kāzās. Arī meita uzaicināta mieloties, ko tā arī darījusi. "Noņem tam grāpim vāku", krupis pavēlējis savai meitai, kad visi bijuši pilnā ēšanā: ."citādi par daudz savārīsies." Meita paēdusi, un krupis to izlaidis ārā. Kad tā pārgājusi mājā, atradusi savu biedreni — otru meitu — aklu.