16. J.Bankins Aizkrauklē, "Šis un tas" III, 1879, g. 59, l.p.

Mazais vēja vanadziņš citādi nedabūjot padzerties, kā tikai tad, kad lietus līstot; viņš tad pagriežoties augšpēdu, atplēšot savu knābi vaļā un padzeroties no lietus pilieniem. Tadēļ sausā laikā šis putns arvien skraida apkārt brēkdams: "Pī, pī!" un gaida lietu. Un kādēļ viņam tas tā nolikts? Tikai laiskuma dēļ. Visi citi putni gājuši upju raktu, bet vanadziņš ne. Dievs tādēļ viņam to par strāpi nolicis.