19. M.Navenickis Zasā.

Reiz pasaulē bijuši lieli plūdi, tā ka pat putniem nav bijis vietas, kur atmesties. Putni nu nosprieduši rakt upi, lai ūdens notecētu. Visi putni stājušies pie darba un rakuši ar saviem knābjiem. Tikai krauklis bijis ļoti slinks un negājis ar citiem putniem rakt upes. Krauklis toreiz bijis gluži balts, bet lai nu viņu arī noturētu par racēju, tad viņš nosmērējies gluži melns ar dubļiem. Līdz ar citiem racējiem viņš nu atkal gribējis iet upē mazgāties, bet citi putni, zinādami kraukļa viltību, nav viņa nemaz laiduši pie ūdens. Krauklis nu gribējis ar visu varu tikt pie mazgāšanās un sācis nejaukā balsī brēkt, bet viss tas nekā nepalīdzējis.

No tā laika nu krauklim palikušas melnas spalvas un nejauka balss.