6. J.Ozols Saukā, Brīvzemnieka LP, VII, II, 50, 1, 2a.

Pēc tam, kad Dievs bija radījis zemi, tad zemes virsū nebijis ne ceļu, ne teku. Dievs pavēlējis pulcēties visiem dzīvniekiem un taisīt ceļu.

Visi paklausījuši, tikai kurmis vien ne. Viņš domājis: "Par ko es lai eimu ceļus taisīt, es jau dzīvoju zemes apakšā?"

Dievs dikti sadusmojies par to un nosodījis kurmi, tiklīdz viņš pār ceļu tecēšot, tūdaļ tam nāve. Tādēļ, lūk, uz ceļiem tikdaudz beigtu kurmju ieraugām.