2. Rkr. 3. 109, l.p. LP, VII, II, 50, 1 6a.

Noāss, priekš grēku plūdiem savu kuģi būvejot, bija aizmirsis vienā caurumā pulķi iesist un tādēļ tai vietā kuģis bija caurs palicis. Kad nu visu zemes dzīvnieku sugas kuģī salasījās un plūdi nāca, tad skrēja ūdens pa to caurumu kuģī un ja drīzumā glābēja negadītos, tad kuģis nogrimtu.

Bet glābējs drīzuma gadījās un tā bija čūska. Čūska ar savu asti to caurumu aizbāza, un tā ūdeni aizturēja, kamēr Noāss nāca un to caurumu aizsita. Par šo labdarību Dievs čūskai vēlēja, lai izvēlas kaut kuru dzīvnieku par uzturu.

Kad nu čūska pati nezināja, kuram visgardākā gaļa, tad Dievs pavēlēja odam, lai tas to provē. Ods nu provēja katra dzīvnieka gaļu un atrada, ka cilvēkam visgardākā gaļa. Visi dzīvnieki tika Dieva priekšā sapulcināti, lai katrs pats ar savām ausīm dzirdētu, kādu liecību ods par katra gaļu dos. Visi drebēja kā apšu lapas; tikai čūska vien laizījas pēc gardā cepeša un bezdelīga turējās odam tuvumā, lai, ja ods viņai jeb viņas draugiem sludinātu nelaimi, kautkā oda valodu varētu sajaukt un tā sevi un savus mīļos no nelaimes izglābt. Kad nu visi bija sanākuši, odam pavēlēja, lai runā. Ods tūliņ sauca: "Cilvēkam visgardākā gaļa!" Par laimi odam mēle pašļupstēja tā ka neviens cits kā tikai bezdelīga un cilvēks, labi valodnieki būdami, to bija sapratuši.

Čūska prasīja: "Kam, kam?"

Ods atplēta muti, gribēdams otru reizi sacīt, bet tai pašā acu mirklī bezdelīga, odam mutē skatīdamās, sacīja:"Brālīti, tev ir liela skabarga mēlē iedūrusies; pagaidi, es to izvilkšu, tad varēsi skaidrāki izrunāt."

Ods izlaida mēli un bezdelīga taisījās skabargu izvilkt. Odam nebija vis mēlē skabarga, bet bezdelīga bija melojusi, lai varētu odam mēli izraut un to mēmu pataisīt.

Viņa uzsauca odam: "Skabarga ir pašā mēles vidū, izstiep labi savu mēli, lai varu labi klātu tikt!"

Ods izstiepa, cik vien varēdams mēli, un nu bezdelīga sagrāba oda mēli un to izrāva ar visu sakni. Ods, nu bija mēms palicis un nevarēja vairs runāt, bet tikai vaidēja: "Vai, vai, vai!" Čūska gan vēl prasīja: "Kam, kam?" Bet kad no oda nekāda atbilde nebija dabūjama, tad bezdelīga čūskai atbildēja: "Vardei, vardei, vardei visgardākā gaļa!"

Vardi nu atvēlēja čūskai par barību un cilvēks ar bezdelīgas gudrību no čūskas tika izglābts.

Par visu šo labdarību, bezdelīga no cilvēka vairāk neprasa, kā tikai paspārni un arī par velti neprasa, bet bagātīgi aizmaksā, cilvēku iepriecinādama ar jaukām dziesmām.