7. Ziediņš. Etn. I, 118.

Čūska ar bezdelīgu sākušas pārspriest, kādam dzīvniekam esot gardākā gaļa. Čūska teikusi, ka cilvēkam, bet bezdelīga, ka zirgam. Čūska par tādu pretrunu saskaitusies un gribējusi bezdelīgu aprīt, bet par laimi tik izrāvusi astei vidus spalvas. No tā laika cilvēks esot atļāvis bezdelīgai uzturēties sava dzīvokļa tuvumā.