(A.555). St. Ulanowska, Lotysze Inflant Polskich, 91. O.Dähnhardt, Natursagen I, 222 un III, 452. :bdfz Cnfhbyf 5,431.

Senāk visi koki mācēja runāt un lūdza cilvēkus, lai viņus necērtot. Kāds vīrs iegājis mežā un gribējis cirst liepu, bet liepa sacījusi: "Necērt manis, es tevi pataisīšu, par ko tu gribēsi!"

Vīrs teic: "Labi, tad pataisi mani par kungu!"

Liepa viņu pataisa par kungu. Bet pēc kāda laika viņam jau apnika būt par kungu, viņš atkal aizgāja uz mežu un gribēja cirst liepu. Viņa atkal to lūdza sacīdama: "Es tevi pataisīšu par ko tu gribēsi!"

Vīrs teic: "Pataisi mani par karali!"

Liepa viņu pataisīja par karali. Bet drīz arī tas viņam bija par maz, viņš atkal aizgāja uz mežu gribēja cirst liepu. Viņa to lūdza, sacīdama: "Es tevi pataisīšu, par ko tu gribēsi!"

Vīrs atteic: "Pataisi mani par Dievu!"

Liepa saka: "Meties zemē uz visiem četriem, tad es pataisīšu."

Vīrs arī nometas uz visiem četriem, bet tai pašā brīdi viņš apauga ar spalvu un palika par lāci.

No tā laika Dievs nolika tā, lai koki vairs nevarētu runāt.