Ozols un beka.

2. A.Adamoviča Dundagā. Jkr, II. LP, VII, II, 47.

Ozols un barvīka lielījušies viens aiz otra: kurš izaugs lielāks? Un, riktīgi, barvīka ari izaugusi tik liela, kā lielā cepure. Bet te vienu nakti sals uznācis un barvīka nosalusi. Tad tā teikusi uz ozolu: "Audzi, audzi, ozoliņ, dzīvo simtu gadu — man galviņa reibst."