St. Ulanowska, Lotysze Inflant Polskich, 91.

Seniem latviešiem nebija nekā, no kā taisīt ratu smērus. Viņi tos smērējuši ar saspiestām bekām. Tā smērēti rati esot dikti kaukuši. Izbraucot viņi sacījuši: "Kai byus, kai nabyus! Kai byus, kai nabyus!" Mājā pārbraucot viņi saukuši: "Kai beja, tai labi! Kai beja, tai labi!"