A. 295* M.Auziņa Rīgā, A.Bērzkalnes krājumā.

Reiz pupa, salms un ogle nosprieduši reizot pa pasauli. Ceļodami tie nonākuši pie upītes. Bet kā nu tikt pāri?

Salms tūlīt atradis padomu un, pārguldamies pāri pār upi, teicis, lai nu ogle ejot pāri. Ogle arī gājusi, bet tikko uzkāpusi uz salma, tā salms sācis degt un pārlūzis uz pusēm. Ogle iekritusi ūdenī un nočaukstējusi vien.

Pupa, krastmalā stāvēdama, tā smējusies, ka aiz lieliem smiekliem pārplīsis viens gals. Par laimi tuvumā jau bijis redzams skroderis nākam. Pupa nu lūgusi, lai šo sašūtu. Bet tā kā skroderam citāda diega līdz nebijis, kā tikai melns, tad šis arī ar to pupas pušumu sašuvis. No tā laika pupai vienā galā melna strīpiņa.

Piezīme. Šī Grimmu pasaciņa (18) varētu būt izplatīta ar grāmatām, jo to jau sastopam J.Zvaigznītes "Pasaciņās" (I, 1859, 12). P.Š.