Stiprinieks kauj velnus un raganas.

 

2. A. 300. Saukā. LP, VI, 115, 2. piez.

[Vienam tēvam bijis stiprs dēls, kas gājis pasaulē darbu meklēt. Saticis ceļā divus stipriniekus un paņēmis tos līdz. Nogājuši visi trīs pie velna pils.]

Pie pils bijusi liela upe un pār upi tilts. Šim tiltam velns nācis pāri un liels karstums, īsta versme, nākusi pa priekšu. Stiprais iesvaidījies ar zālēm un vēcinājis ērgļa spalvu, tad varējis versmi paciest, tikai mati vien drusku apsviluši.

[Stiprais nogalina velnu un izglābj arī abus biedrus no velna meitām,]