7. A. 300. 530. Māturu Atis Grenčos. LP, VI, 115. 36.

Vienam tēvam bijuši trīs dēli, un māte sen jau bijusi aizvesta uz augstiem glāžu kalniem. Kad dēli lieli izauguši, viņi gribējuši māti redzēt. (Divi no tiem bijuši gudri, viens muļķis.)

Visi trīs jājuši un nonākuši pie velna tilta, kur velns ar trim galvām iznācis. Nu vecākajam ar velnu bija jākaujas. Labi. Bet kā velns triecis, vecākais bijis līdz ceļiem zemē. 'Tad vecākais iesilis un kā devis velnam, tā visas trīs galvas nost kā rāceņi; bet velnam bijis zirgs ar divi spārniem, ar to velns aizskrējis pa gaisu, kā nozibējis vien.

Nu brāļi jājuši tālāk. Un tur bijis vēl lielāks tilts, kur velns ar sešām galvām iznācis. Tagad gājis otrs brālis kauties. Velns ietriecis šo atkal līdz ceļiem zemē; bet tad brālis sadusmojies. devis velnam tādu belzienu, ka visas galvas nosprāgušas. Tam velnam bijis zirgs ar četriem spārniem, ar to tad aizskrējis pa gaisu, ka nozibējis vien.

Tālāk jādami, nonākuši pie vislielākā tilta, kur velns ar divpadsmit galvām izlīdis. Nu muļķim bija jākaujas. Velns uz pirmā sitiena ietrieca viņu līdz ceļiem zemē; tad sita muļķis un nosita velnam sešas galvas. Velns lika otrreiz un iesita muļķi līdz bikšu bantei zemē; tad sita muļķis un nosita velnam otras seši galvas. Tam velnam bijis zirgs ar astoņiem spārniem, ar to tad sakautais aizskrējis pa gaisu, ka nozibējis vien.

Tad brāļi ar lielām pūlēm nonākuši pie glāžu kalna, kur māte dzīvojusi. Abi gudrie mēģinājuši uzjāt, nevarējuši: Bet muļķīša zirgs teicis: "Dodi man ar to rungu, cik vari, tad uziešu uz kalna!"

Šis devis ar rungu un jājis; uzjājis līdz pusei, vairāk nevarējis. Nu devis atkal zirgam ar rungu un tad uzjājis gan.

Tur glāžu kalnā bijušas trīs pilis: sudraba, zelta, dimanta. Zirgs teicis: "Ikkatrā pili palieci tikai pusstundu, vairāk nē!" Muļķītis papriekšu iegājis sudraba pilī; kur bijusi jauna meitene un tā nu šim devusi ēst, visādi cienājusi, lai tikai paliktu ilgāki par pusstundu; bet šis ēdis, ēdis un nepalicis ilgāki ne par ko. Tad iegājis zelta pilī; tur atkal bijusi cita jauna meitene; tā

arī devusi ēst, lai paliktu ilgāki, bet šis nepalicis ne par ko. Beidzot iegājis dimanta pilī - tur atradis savu māti. Nu vedis māti ārā un aurējis brāļus; bet brāļi tur vairs nebija, nevarēja ne sasaukt, ne atrast. Ko nu? Nu pačinčinājis - atskrējis viņa zirgs. Tūdaļ sēdies ar māti zirgam mugurā, pārjājis mājā un dzīvo vēl šodien.