13. A. 301 A. R. Vulfs Ūziņos. LP, VI, 115, 5a piez.

[Mežsarga dēls ar divu biedru palīdzību nolaižas apakšzemē, nokauj trīs velnus un atsvabina trīs ķēniņa meitas. Biedri uzvelk ķēniņa meitas, bet pašu ne. Viņš nu izglābj ērglēnus un ērgliene par to solās viņu iznest virszemē].

Mežsarga dēlam apakšzemē bijusi jānomedī meža cūka ar divpadsmit sivēniem. Ik nu Ērgliene, viņu nesdama, paslīgusi uz zemi, ik tad iemetis tai pa sivēnam. Kad tie aptrūkuši, metis pašu meža cūku, un kad ar meža cūku nepieticis, tad izgriezis kājai ikrus.

[Ikri top piedziedēti, Mežsarga dēls apprecē izglābto skaistuli, biedri dabū sodu].