17. A 301 A. M. Starķis Lielvārdē, Ausekļa atl. r. LP, VI, 115, 15c. AŠ, 86 p.

Citām reizēm bija vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Un tēvam sāka rudzi zust no klēts - nemaz nezināja, kur paliek, kur ne. Viņš sūtīja gudros dēlus rudzus sargāt. Bet tie, palaidņi, aizsnaudās un nenosargāja; trešo nakti gāja muļķītis, tas nosargāja un redzēja, ka balts lācis ielien klētī, saņem divi rudzu maisi pa muguru, aizskrien līdz vienam lielam, lielam akmenim un nozūd apakš tā akmeņa.

Rītā tēvs aizgāja raudzīt un atrada zem tā akmeņa dziju caurumu. Tūlin uztaisīja šūpuli un ielaida ar šūpuli muļķīti dibinā. Muļķītis nolaidās ellē un atrada daudz, daudz istabu, bet nevienas dzīvas dvēselītes.

Nu staigāja pa istabām šurpu, turpu; beidzot ieraudzīs velna cepuri pie sienas karināmies un liks galvā, vai derēs arī viņam, bet savu paša cepuri noliks velna cepures vietā. Kas ir? Apčamda - velna cepure brīnum der.

Tas. nu viss labi. Bet pa kādam brītiņam gudrie brāļi vilks muļķīti atkal augšā. Velk, velk - uz reizi muļķītis jau pabāzis galvu no akmeņa apakšas; bet gudrie brāļi, ieraudzīdami velna cepuri, domājuši: "Tas ir pats velns!" un tā palaiduši šūpuli vaļā, lai krīt, un uzvēluši akmeni caurumam virsū.

Muļķītis apakšā bēdājies ļoti un staigājis šurpu, turpu. Bet uz vienu reizi ieraudzījis, vai saticis velna meitu, kas velnu ne acu galā neieraudzījusi. Meita teikusi: "Nokaun to velnu! Bet cērt tikai divreiz ar zobinu, trīsreiz nē!"

Muļķītis ieiet pie velna un cērt pirmo reizi, velns lūdzās, lai cērtot vēl pāris reizu. Bet muļķītis tikai vienu reizi vēl cērt un velns vairs nepīkst.

Nu iet atkal tālāk un atron vienu mājiņu, kur dzīvo cita meita. Tā meita saka:. "Man te uz galda stāv trijgalvju čūska, kam man dienu mūžu jāšuj šujainais; ieej pie čūskas un cērt ar zobinu vienu reizi, tad tā būs beigta."

Labi. Muļķītis cērt vienu reizi un nokauj čūsku. Iet atkal tālāk un ierauga otru mājiņu, kur dzīvo atkal cita meita. Tā saka : "Man te uz galda stāv divgalvju čūska, kam man dienu mūžu jāšuj šujamais; ieej un cērt ar zobinu tikai divi reizes, tad viņa būs beigta."

Labi. Muļķītis cērt divi reizes un nokauj čūsku. Iet atkal tālāk un ierauga trešu mājiņu, kur dzīvo atkal cita meita. 'Tā saka: "Man te uz galda stāv trijgalvju čūska, kam man dienu mūžu jāšuj šujamais; ieej un cērt ar zobinu trīs reizes, tad čūska būs beigta."

Muļķītis tā padara un iet atkal tālāk. Gabalu gājis, ierauga. karātavās kādu pakārto, vēl pusdzīvu, Cirtis pakārtajam arī vienreiz un nonāvējis. Pakārtais bijis tas velns, kas rudzus zadzis.

Beigums, kā muļķīti ērgliene aiznesusi, līdzīgs citiem variantiem. Tikai te sacīts, ka muļķītis 5 maisi zvirbuļu gaļas sašāvis, ar ko ērglieni ceļā pabaŗot. Bet ceļā esot pietrūkusi zvirbuļu gaļa un nu ērgliene nespēkā palaidusi muļķīti vaļā, viņš kritis un nosities.