21. A. 301 A. Fr. Sitmanis Oktē. LP, VII, II, 19, IV, 10.

[Šai variantā teikts, ka) sargājamie zirgi bijuši meža zirgi, kas aplokā ganījušies. Apakšzemē trešā meita teikusi par balto lāci: "Viņš katru dienu apēd vienu cilvēku un kad visi būs noēsti, tad arī mani ēdīs."

Kad lielais, baltais lācis, kas bijis augstāks par koku galotnēm, nācis, tad zeme rībējusi, un kad tas mucis - zeme drebējusi. Vēlāk, kad ar lāci cīnījies - tas nenositis vis kājas tam ar vāli, bet ar zobinu nocirtis (lācim) ausi, tūdaļ tam lielais spēks pazudis - Muļķis to pārvarējis.