24. A.301. A. A. J. Kungs, Skrundas Būdniekos, Brīvz. kr. LP, VI, 115, 24 turp. AŠ, II, 86 r.

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Bet tēvam bijusi zelta ābe1e ar zelta āboliem. Katru nakti lie1s putns zadzis šos ābolus. Raidījis dēlus sargāt. Gudrie izsargājušies savas naktis, nenosargājuši. Muļķītis paņēmis loku, iegājis dārzā. uzrāpies ābelē, loku uzlicis sev virsū un aizmidzis. Tiklīdz putns nu naktī atlaidies ābelē ābolu raut, muļķīša loks pakustējies un atmodinājis viņu. Nu kampis putnu, bet attapis tikai vienu spalvu izraut - putns pasprucis un iemeties zemē. Muļķītis taī vietā iedūris savu zobinu un nesis putna spalvu tēvam rādīt. Spalva spīdējusi kā uguns.

Bet rītā brāļi gājuši to vietu, kur zobins bijis iedurts, aplūkot un atraduši dziļu caurumu. Muļķītis nolaidies pa caurumu dibinā un atradis sudraba pili. Durvīs stāvējusi jauna meita, saukdama: "Jāni, Jāni, kur tu iesi? Tu esi mana tēva slepkava."

Viņš paklausījies un gājis tālāk. Atradis atkal zelta pili tur tāpat saukts. Gājis tāļāk, atradis dimanta pili.

Te gājis iekšā un atradis skaistu meitu. Tā iedevusi bundulu pilnu ar galu un sieru, pakulām aptītu. Nu gājis atkal laukā un saticis suni, tam pasviedis sieru. Bet kamēr suns sieru pa pakulām meklējis, muļķītis attapis šo nokaut. Otrā un trešā pilī tāpat izgājis.

[Brāļi izvilkuši gan izglābto ķēniņa meitu, bet muļķīti atstājuši alas dibenā. Staigādams viņš tur atradis ērgleni, kas apņēmusies viņu iznest no alas.] Ar to galu, kas atradusies dāvātā bundulā, viņš ēdinājis ērg1eni, kad nests pa jūŗu virszemē.

[Tad muļķītis aizgājis pie ķēniņa un pierādījis, ka viņš izglābis viņa meitu no apakšzemes. Blēdīgie brāli nu dabū savu sodu, bet muļķītis apprecē izglābto ķēniņa meitu.]