25. A. 301 A. Anna Pā1īte Misā. LP, VII, II, 19, IV, 1l.

Viens puisis, ķēniņa meitas meklēdams, nolaidies alā, atradis sudraba pili un pilī vecāko māsu. Tā biedinājusi puisi: "Kur tu ienāci! Pārnāks mans stiprais vīrs, tas tevi saēdīs. Viņš saož svešu smaku pa trim verstim. Kad šī puķe sāks ziedēt, tad viņš nāks mājā."

Tad puisis aizgājis pie trim ozoliem - ozoli bijuši trīs velna kalpi - un gaidiījs velnu. Velns atlaidies ozolu zaros un teicis uz saviem kalpiem: "Man viens pats pretinieks viņā pasaulē tikai ira, tāds puisis, bet tas te nevar atnākt."

Puisis apakš ozoliem atbildējis: "Kur tad man vēl jānāk? Te jau esmu atnācis!"

Nu sākuši kauties. Velnam izaugušas trīs ga1vas un tas sadzinis puisi līdz pēdām zemē, puisis velnu līdz ceļiem. Kā šis līdz ceļiem, velns līdz gurniem. Kā velns līdz gurniem, puisis velnu līdz kaklam un tad nobeidzies. Tāpat arī noticis ze1ta un dimanta pilīs ar sešgalvju un divpadsmitgalvju velniem.

To padarījis, puisis ievēlis pilis olās (trijās) un paņēmis tās līdz. Ar putnu tas izlaižas ārā no apakšzemes. Pāriet mājā, brāļi jau sarīkojuši kāzas un tiecas pēc jaunākās meitas. Bet viņš nepazīstams ieiet kāzu namā par pasaku stāstītāju un pasakas stāstīdams izstāsta, ko brāli tam nodarījuši. Nu jaunākā (izglābtā) meita krīt gar kaklu šim un abus salaulā. Brāļiem liels kauns.