30. A. 301 A. Anna Svenča Daugavpils Līksnas pagastā, J. Rupjā kr.

Nazkod dzeivuova treis bruoļi i treis muosas. Tāvs ar muoti beja sen nūmyruši. Vacuokuo muosa beja par vysuom slavnuoka i gudruoka, bet bruols toža pats vacuokais beja slavns, bet glupš. Glupais ļūbēja vacuokū muosu.

Vīnu raizi atbrauca pi muosu svuoti [precinieki], kungi, vīnam beja treis zirgi, ūtram seši, trešam deviņi. Sabraukuši jī soka: "Mēs gribom ženītīs [precēties] ar jyusu muosuam."

"Labi," soka bruoļi, "tikai pa prīkšu lai nūbrauc apsavārtu jyusu boguoteibas.

Tys kungs, kuram beja treis zirgi, pajēma pošu jaunuoktā, kuram seši, vidējū, kuram deviņi, pošu vacuokū. Sasāda lineikuos tā i nūskrēja, ka zems vīn nūreibēja. Brauc jī, brauc par kolnim, lejuom, pūrimi, ībrauc vīnā olā.

Bruoļi palyka sātā. Vīnu dīnu, ūtru gaida, gaida, nikuo navar sagaidīt. Paguoja nedēļa, divi, i cāls [vesels] mēness, muosu kuo navā, tuo navā. Bruoļi skraida kuo glupi. Vīnu reit jī visi treis aizguoja pi bazneickunga i soka: "Mēness tam atpakaļ pī myusu muosu beja atbraukuši svuoti, kuo nubrauca apsavārtu jū bogoteibas, tuo vēl šūboldīn navā."

Glupais soka: "Zvalējīt [kr. kjpdjkbnm, atļaut] ženītīs man ar vacuokū muosu, es vysys muošys atrasšu."

Bazneickungs soka: "Ka abrassi, ženējīs!"

Kad jī atguoja da sātai, sajyudza puori zyrgu, ilyka rottis luopstas, cīrus, garu viervi, lelu kerzi [kr. korzina, grozs] un laidēs ceļā. Brauc jī pa kolnim, lejuom, dabrauca pi vīna augsta, augsta kolna. Glupais soka: "Nūturīt zyrgus!"

Nūturēja zyrgus, izjēmua nū vazuma vysu, kū beja īlykuši. Paēda pušdienu, glupais soka: "Jemit luopstas, rakšim kolnam golu!"

Rūk, rūk, darūk vīnu olu, glupais pajamy dasīn pi kerzes striķi, soka iz bro[u: "Laidīt mani olā!"

Īleidis. olā, jis radz vīnu garu kaļidoru: kas tī vysuodu ļītu, ēšonas! Glupais īt tik iz prišku. Daguoja jis vīnas durovas, atdarēja durovas i radz vīnu sovu muosu. Muosa suoka rauduot. jei soka : "Bruoļeit, kur tu te patiki, atīs muns veirs, valns ar treis golvys, tevi apēss."

"Nikuo," glupais soka, "tik tu mani nūgloboj kur nabejs!" Muosa jū ībuoza paceplē. Tik glupais īleida paceplē, dzierd, zems tuo i reib, muosa soka: "Tu tik nasaruod!"

'Te īskrīn valns ar treis golvys, ūda, ūda gaisu, soka: "Pi tevi ir cylvāks." Jei soka: "Pats trokuodams pa pasauli pīkerstēji cylvāka duku, vēl runuoj."

Valns soka: "Dūd ēst i dzart!"

Tik valns īsoka ēst, glupais nu paceples orā i nūcierta ar vīnu ruovīni vysas treis golvas. Glupais soka: "Tu te sēd, es īšu tuoluok!"

Īt tuoluok, atdarējis duravas i radz vidējū muosu, jei suok rauduot: "Broleit, kur tu te patiki, atīs muns veirs, valns ar sešas golvys, tevi apēss."

"Nikuo," glupais soka, "tik tu mani kur nabejs nūglobuoj!"

Muosa jū ībuož paceplē. Tik glupais ileida paceplē, zems tuo i atreib, atskrīn valns ar sešas golvys. Ūda, ūda gaisu, soka: "Te ir cylvāks."

Jei soka: "Pats trokuodams pa pasauli pīkerstēji cylvāka duka, vēl runuoj, ka smird."

Valns dasāda pi golda, suoks ēst. Glupais nu paceples uorā, valnu nūcierta ar vīnu ruovīni. Glupais soka: "Tu te sēd, es īšu tuoluok."

Īt, radz vēļ durovas, atdora i radz vacuokū muosu, muosa suok rauduot: "Bruoļeit, kur tu te patiki, atīs muns veirs, valns deviņas golvys, tevi apēss."

Vacuokojai muosai beja zalta bumbeņa, jei atdeva bruoļam, dūdama jei sacēja : "Kū tu grib, tū varēsi padareit ar šitū bumbeņu."

Jīm runuojūt, zems suoka reibēt. Glupais tyuleņ īskrēja paceplē un sēd kuo īmauts. Te īskrīn valns ar deviņas golvys, jis soka: "Pi tevi ir cylvāks."

Valna sīva soka: "Pats pa pasauli skraidēdams pīkerstēji cylvāka duka, vēj runuoj."

"Labi, labi, ka pi tevi nikuo navā vydā, dūd dreižuok ēst." Jei salyka jam vysakū iz golda, valns suoka ēst. Te izskrīn glupais nu paceples, kuo ruova ar zūbynu pa golvuom, tuo i nūskrēja vysas deviņas golvas. Glupais soka muosai: "Īsim, myus izcels nū olas, jau visi valni ir gotavi!"

Daguojuši pi tuos vītas, kur glupais īleida vydā, īsādynuova pošu vacuokū muosu, pakustynuova striki, tuo i izruova uorā nu olas. Īlaida vēļ kerzi, glupais īsadynuova vidējū muosu, tū tuopat izruova. Izruovuši jī runuoj: "Glupuo mes navilksim uorā, davilksim da pusei, i svīssim atpakaļ, jis nūsasiss, mes tūraiz nūbrauksim, tik vajaga izvilkt jaunuokū muosu."

Vacuokuo muosu šitū dzierdēdama nuruova sev nu kuojas tupelīti, pīrakstēja, tuo ka bruoļi naradzātu, glupajam: "Tevi uorā naviļks, tik grib daviļkt da pusei olai, i tūraiz svīst atpakaļ."

Tū tupelīti jei īlaida olā. Jai rokstūt, izvylka jaunuokū muosu, nu tagad vilks glupū uorā. Īlaiž kerzi olā, bet glupais nakuop pats kerzē, a īlīk lelu akmini, pats nūstuoja molā, veras, kas te byus. Pacēla druscēt, kuo laida atpakaj, kerza tai sabyrza smolkuom druponuom. Bruoļi ar muosuom nūbrauca da sātai, glupais palyka olā. Īt īt jis, radz kraukli, krauklis soka: "Kuo tu staiguoj tuods bēdeigs?" Glupais pastuostēja, kuo jim beja. Krauklis soka: "Nabāduoj, es tev atsyutēšu zyrgu, kurs tevi izvilks nu olas."

Krauklis izgaisa, juo vītā stuovēja zyrgs. Zyrgs soka: "Pajem vysa kuo, tuo ka maņ pītyktu ēst i dzert!"

Glupais pīlīk pylnus rotus, ji brauc. Nadabrauca da pus olai, vysu kū apēda, atkrita atpakaļ. Tūraiz zyrgs soka: "Pīlīc daudz par tū, ka es tevi vilkšu tik da treis reizis."

Glupais pīlīk vēi vairuok, skrīn vēļ jī, tik tik par pus olas, pītryuka ēšonas, zyrgs vēļ atpakaļ. Trešū reiz glupais pīlyka pylnus rotus, i vēļ pats nas iz rūku. Tik moza bišķeņa palīk naizskrīta, vyss apāsts. Tyuļeņ glupais atgrīž kuojai ikris, padūd zyrgam, tuo izskrēja uorā. Zyrgs īleida atpakaļ olā. Glupais nūguojs da sātai, radz ka bruolim byus dreiž kuozas. Vacuokuo muosa soka: "Kuo tik es prasēšu, tu pagrīz ar bumbeņi vyss byus."

Vacuokū muosa soka iz to bruoja, ar kuru gribēja žēnētīs: "Ka maņ byus tuodys suknis [kr. ceryj, svārki], kuo beja, tūraiz, es pi tevi īšu."

Jis skrīn pi vysuodu skrauču [poļu krawiec, skroderis], nikas navar sašyut. Glupais kuo pagrīž ar bumbeņu, suknis tuodys, ko beja. Tūraiz muosa soka: "Kas maņ sašyus todvs kūrpis, kuo beja, tūreiz, pi tuo īšu."

Bruoļs skrīn pi vysuodu šauču [baltkr. šaviec, kurpnieks], bet nikas navar sašyut. Glupais kuo pagrīž ar bumbeņu, to izskrīn kūrpis, kuo beja. Tūraiz muosa soka : "Kas man iztaisēs tuodu sātu, kuo beja, pi tuo es īšu."

Bruoļi skrīn pi myurinīku, bet nikas navar izmyurēt. Glupais ko pagrīž, to sāta ko stuovējuse. Tūraiz glupais ar vacuokū muosu iztaisēja kuozas, es tī beju, ēžu, dzēŗu, par buorzdu tecēja, mutē naleida.