31. A. 301 A. J. Brunovska Liksnā, J. Rupjā kr.

Tys beja sanūs laikūs., Vīnam saimnīkam beja treis dāli. Divi beja gudri, vīns jaunuokais glups. Tamā zemē ķēneņam beja nūgramdātas vīnā olā treis paluodātas meitas ar vysuom sovuom pilim..

Sadūmuoj vysi treis saimnīka dāli īt i izvilkt juos. Nu, labi. Jī pajam, nūkaun daudz vieršu i izšyun syksnas. Aizīt da tai olai i soka tys uz tuo: "Nu, kurs tagad leiss tī?"

Vacuokī nivīns nagryb, soka lai īt jaunuokais, glupais. Tas ar mīru. Nu labi. Jī jū pīsīn pī syksnas i nūlaiž ar tū nūrunu, kad jis syksnu pakustvnuos, lai jī valk uorā.

Labi. jū nūlaiž. Nūlaidīs glupais radz treis piļis, vīna vara, ūtra sudobra, a trešā zalta. Aizīt g1upais da vara pilei.. Tamā pilē dzeivuoj īslūdzēta pi valna ar lelu golvu vacuokuo ķēniņa meita. Īraudzējusi glupū, jei nūsabeistuos i soka : "Kur ta tu, glupais, īguoji? Ite dzeivuoj valns, muns veirs, ar lelu golvu, jis atskrīs dreiz i apēss tevi."

Nu, bet jei jū pabaruoj i tūraiz nūglobuoj. Te atskrīn valns. Ūsta, ūsta, gaisu, bet nikuo nasoka. Ķēneņa meita jū pabaruoj, tūraiz valns soka: "Īskuoj man golvu ar tū susekIi!"

Ko jis apgulstuos, glupais pajam zūbynu i ar vīnu ruovīni nūcārt golvu. Ķēneņa meita ļūti prīceiga syuta jū da vydyškai muosai. Aizīt glupais da ūtrai ķēneņa meitai, kurai veirs ar divuom golvuom. Ko īīt, to tei i nūsabeistuos i soka: "Kur tu īgaji, glupais? Atīs dreiž muns veirs, valns, i saplēss tevi." Jis jai izstuosta par vacuokū muosu, nu jei jū tūraiz paglobuoj, paādynuovusje. Te atskrīn valns ar divuom golvuom. Ūšņuoj, ūšņuoj gaisu, apsavieruos vysapkuort, bet nikuo nasoka. Pabaruoj jū ķēneņa meita i soka valns: "Na tev susekIis, paīskuoj maņ golvys." Labi. Ko jei suoks īskuot, izlein glupais i ar vīnu ruovīnu nūcārt obys golvys ar zūbynu. Kēneņa meita smagi prīceiga i syuta glupū da jaunuokai muosai. Labi. Glupais aizīt da jaunuakai, kurai veirs ar treis golvys. Kai īrauga jaunuokuo ķēneņa meita glupū, tai nūsabeistuos i soka:

"Glupais, kur tu esi īguojis? Skrīn lobuok dreižuok prūjam, tyuleņ atskrīs muns veirs, valns ar trim golvuom."

Glupais izstuosta par juos muosuom, nu jei palīk prīceiga, jū paglobuoj, īdūdama zūbynu soka: "Bet kai vilksi, par raizi nūcērt vysys golvys." Te atskrīn šņuokdams valns ar treis golvys. Ūšņuoj, ūšņuoj gaisu i soka: "Žubeit, kas te pi tevi par tuodu svešu duku?"

Ķēņeņa meita soka: "Kas ta te par duku byus? Pots tu, skraidēdams pa Pasauļi, esi pījēms svešu duku." Nu labi. Valns nasoka vairs nikuo, paād i soka uz sīvu : "Na suseklis, paīskuoj maņ, koļš es aizsnauzšu, golvys." Labi. Ko jis aizmīg, i izlein glupais uorā i ar vīnu ruovinu nūcārt vysys treis golvys. Nu glupais pajam vysys treis meitys, a pots paļīk apakšā, cykuom bruoji tuos izvalk ar vysuom pilim. Bruoļi meitys ar pilim izvalk, a glupū navalk. Kustynuova, kustynuova glupais syksnu, radz, ka nu jir slikti. Te ūmai [piepēži] sasacēlēs lela auka ar krusu. Atskrīn pi glupuo lels vyrblis [ērglis] i soka: "Pagluob meilais nu krusys munus bārnus, tūraiz padarēšu vysu, kū tu tik gribēsi." Labi. Glupais pagluobj. Krusa paīt, nu glupais i soka : "Izceļ mani nu olas."

Labi. Vyrblis soka: "Na tev treis vierši i treis bucas ols.

Kai es tev golvu pagrīzšu, ta tu man mutē i svid vinu viersi i vīnu

bucu ols, a tagad sēstīs man viersā!"

Glupais īsasēdēs, i vyrblis suoka jū celt uz augšu. Ko tik vyrblis atgrīž golvu, tai glupais jam īmat mutē vīnu viersi i vīnu bucu ols. Jau vysu kū glupais vyrblim atdava, jau pi pošas olas molas, te vyrblis otkon atgrīž golvu. Glupajam nikuo vairs nav kū dūt. Te jis jam nazi i atgrīž sev kuojuom ikrus i īgryuž mutē. Vot jī jau uorā nu olys. Tūraiz vyrblis soka: "Nabāduoj, vot es tev tyuļeņ, izvemšu ikrus, tu palīc tik kluot i tev tyuleņ uz vītas jī pīaugs."

Taisnēiba, ko palyka, to pīauga. Tūraiz glupais aizīt da bruoļim, atjam tīm jaunuokū meitu ar pili, apsaženēja [apprecējās] ar tū i dzeivuo laimeigi. Bruoļim abim pīdeva.

Tai i es beju uz tuom kuozuam, ēžu, dzēru, tik mutē napapādēja [netika].