.

Varonis izglābj trīs nolaupītas princeses.

 

35. A.301A. No Marijas Romaņenko dzim. 1794. g. Ludzas apriņķa Stiglovas draudzē. W. Weryho, Podania Lotewskie, 1893, 7.

Dzīvoja trīs brāļi, karaļa dēli: divi bija gudri un viens muļķis. Kādu reizi viņu māte bija aizgājusi uz tīrumu pēc zā1ēm, bet atpakaļ vairs nepārnāca. Abi vecākie brāļi, izprasījuši no tēva naudu un zirgus ceļam, devās pasaulē, māti meklēt. Muļķis arī lūdza tēvu, lai atļaujot viņam ceļot brāļiem līdza, bet tēvs neatļāva. Pēc dažām dienām viņš atkal lūdz atļauju, bet par velti, Trešo reizi viņš saka tēvam: "Ja, tēt, tu man neļausi, tad es aizbēgšu."

Tēvs arī tā neievēroja un vienā naktī trešais dēls pazuda. Viņš, iedams ilgāku laiku pa mežu, ieraudzīja tur uguni un pienāca pie kādas istabiņas, kuŗā redzēja milzīgi lielu un resnu sievieti.

"Kur tu ej, karaļa dēls?" jautā sieviete. "Rītā agri to pateikšu."

Rītā paēdis brokasti, viņš sacīja: "Eju meklēt savu māti, vai nezini kur viņa atrodas?"

"Es to nezinu, bet to varēsi izzināt no manas vecākās māsas. Skrej tik pa šo celiņu, tad vakarā tiksi pie viņas." '` Ilgu laiku viņš skrēja nosvīdis pa mežu un beigās atkal ieraudzīja uguni. Iegājis istabā, viņš sveicina ar šādiem vārdiem: "Lai Jēzus ir godināts."

"Mūžīgi mūžam", atbild vēl lielāka un resnāka sieviete, nekā pirmā.

"Kurp iedams?" viņa jautā.

"To pateikšu tev agri no rīta, bet tagad ļauj man apgulties!"

Rītā paēdis un padzēris viņš stāstīja: "Eju meklēt savu māti, vai nezini, kur viņa atrodas?"

"Es nezinu, bet mana vecākā māsa to gan zinās; skrej tik pa , šo stidziņu!"

Muļķītis ilgu laiku skrēja un beigās naktī pieskrēja pie trešās istabiņas.

Te viņš atrada vēl resnāku sievieti nekā iepriekšējās. Pārgulējis par nakti, viņš rīta uz šās jautājumu, atkal atbild:

"Eju meklēt savu māti, vai nezini kur viņa atrodās?"

"Es nezinu, bet mana vecākā māsa par to gan zinās; ej pie viņas; tikai neaizmirsti vienu, ja viņa tev negribētu stāstīt, tad šeit tev būs runga. Pateic, ka ar to viņai galvu sadauzīsi."

Muļķis aizskrēja pie ceturtās sievietes, kura bija vē1 resnāka par iepriekšējām. Te viņš atkal pārgulēja par nakti. Rītā agri sieviete viņam jautā: "Kurp iedams?"

"Eju māti meklēt; pastāsti man, kur viņa ir?" "Nezinu", atbild bāba.

"Stāsti, jo citādi ar dzelzs rungu tev galvu sadauzīšu!"

"Ja esi tāds dusmīgs, tad ej uz kūti, kas atrodas aiz manas istabiņas, un ir neglīti apklāta ar zemēm un sūnām; tās durvis aizslēgtas ar atslēgām; iekšā atrodas ar mēsliem un sūnām apbērts zirgs, tikai ausis tam redzamas. Ja nedabūsi tā zirga no turienes, tad māti arī neatradīsi."

Viņš nu aizgāja. Ar lāpstu, spieķi un rokām atraka durvis, kuŗas bija aizslēgtas ar septiņām atslēgām.

Ar dzelzs rungu viņš nu sāka lauzt atslēgas un taisīt durvis vaļā. Iegājis kūtī, viņš ieraudzīja zirga ausis. Atkal sāk ar lāpstu, dzelzs rungu un rokām atrakt zirgu un beigās arī atrok to.

Zirgs nozviedzās un saka: "Par to, ka mani esi izglābis, es nu esmu tavs kalps."

Noglaudījis, noglāstījis un noskūpstījis zirgu, viņš tam teica: "Mīļo, zirdziņ, brauksim mati mek1ēt."

Kad nu viņš atveda zirgu pie istabas, tad sieviete sacīja: "Zirgu izdabūt bija grūti, bet māti atrast būs grūtāki, tomēr arī to izdarīsi!"

Iedevusi viņam seglus, iemauktus, pātagu un zobenu, viņa saka: "Jādams pa šo stidziņu, sastapsi savus brāļus. Nelaid viņus uz māju, bet uzaicini tos līdza jāt, jo tu zini, kur māte atrodas. Šinī pļaviņā ir ļoti liela aka, viņai apkārt ganās trīssimti vēršu. Visus tos nokaujiet, nodīrājiet ādas, sagrieziet tās jostās, pa kuŗām varēsi caur aku nolaisties apakšzemē, kur staigāsi trīs gadi. trīs pusgadi, trīs mēneši un trīs dienas."

Muļķis iejāj pļavā, sastop savus brāļus un aptur tos stāstīdams, ka viņš zinot, kur māte atrodoties.

Brāļi paklausa, piejāj pie akas un redz trīssimti vēršu ganāmies. Visus tos viņi nokauj un ādas sagriež jostās. Tad muļķis saka uz brāļiem: "Nolaidiet mani akā, jo šeit čūska ir nonesusi mūsu māti apakšzemē."

Muļķis sēdās zirgam mugurā un brāļi viņu nolaida akas dibenā, bet paši palika virszemē un ēda gaļu. Muļķis, jādams pa apakšzemes ceļu, tuvojās vaŗa pilsētai. Piejājis pilij, viņš redz tur karalieni sēžam, un jautā tai, kur esot karalis?