3. A. 301A. Priednieku Andrejs, Vidzemē. LP, VI, 115, 17 piez.

Vienam ķēniņam bijusi meita Skaistīte vārdā. Ķēniņš viņu nekad vienu nelaidis laukā. Bet vienreiz Skaistīte izdzirdējusi jauku putniņu jauki dziedam. Gājusi līdz upei putniņam pakaļ. Bet kamēr šī šīpus upes vēl klausījusies, putniņš jau viņpus upes. Bridusi upei pāri. Te piepēži sacēlies liels vējš un nezin kur aiznesis Skaistīti, kur ne. Bēdās ķēniņš apsolījis Skaistīti tam par sievu, kas to atradīšot un pārvedīšot. Drīzumā gadījies stiprs vīrs un tas to atradis apakšzemē, [izglābis un dabūjis par algu Skaistīti par sievu].

Piezīme. Arī šī pasaka liekas būs cēlusies no augšā minētā "Skolas maizes" varianta. P. Š.