2. A. 301B. Aizputē, Brīvzemnieka Sborņik 99. piez. LP, VII, II, 19, IV, 4 piez.

[Vecākiem bijis dēls, vārdā Īliņš, kas] septiņi gadi gulējis uz kŗāsnsaugšas. [Reiz tur ienācis nabags, kad tikai slimais dēls bijis mājā, un licis tam celties augšā. Īliņš uzcēlies.]

Tad vecais nabags esat devis Īliņam, kas nokāpis no krāsnsaugšas, vienu spaini pateku izdzert, un Īliņš pēc tam ar vienu pirkstu pacēlis visu tēva māju gaisā. Lai šo pārmēra spēku mazinātu, Īliņš - pēc vecā nabaga pavēles - izdzēris vēl pusspaini pateku.

Vecais nabags, iekāms pazudis, esot devis Īliņam šādu padomu: "Ņem zirgu un jāj klajā pasaulē; bet cits zirgs gan tevi nepanesīs, ka vienīgi mācītāja zirgs. Šis zirgs septiņi gadi bij kraupains. Nopērc to un nomazgā upē. Tas vien tevi jaudās nest."

[Īliņš visu tā izdarījis un jājis pasaulē laimes meklēt. Jādams viņš saticis divus stipriniekus un paņēmis tos līdz. Tad Īliņš nokāvis apakšzemē velnu un atsvabinājis no tā skaisto ķēniņa meitu. Stiprinieki gribējuši princesi sev piesavināties, bet Īliņš ticis ar putna palīdzību no alas laukā un pats apprecējis izglābto ķēniņa meitu.)