1. A, 301B, 0. Kiršteins, Kr. Misā. LP, III, 43.

Reiz kādam galdniekam bijis milzum daudz ļaužu un neapzināmi daudz bagātības; tik trūcis viņam, kā bērnu. Bet beidzot viņš ir to no Laimas izlūdzies, tā piešķīrusi tam meitiņu. Nu valdnieks bijis pārlie&127;cīg1 priecīgs un laimīgs. Viņš licis savai meitiņai īpaši lepnu zelta pili uzcelt un jauku dārzu apstādīt. Kādu dienu valdnieka meita, kad bijusi pieaugusi, staigājusi pa dārzu. Te piepēži uzbrucis liels tēviņš un nogremdējis pili un visu meitu. Valdnieks briesmīgi sapīcis par lielā tēviņa nedarbiem un apņēmies savus trīs stiprākos vīrus: Vakaru, Pusnakti un Gaismu sūtīt gremdētājam uz ādu. Papriekš gājis Vakars ar tēviņu cīnīties, bet Vakars neticis tēviņam nemaz klāt, nevarējis lielos vārtus atdabūt. Tad gājis Pusnakts cīnīties, bet tas arī nevarējis vārtus atdabūt. Beidzot Gaisma taisījies ceļā. Viņš gājis lēniem soliem, pārdomādams, kā vārtus atdabūt. Te neviļot saticis vecu vīru: (Tas bijis Dievs.) Vīrs prasījis Gaismai, lai pateicot uz kurieni gribot iet. Gaisma izstāstījis visu galu no gala. Nu virs pamācījis, lai trīsreiz speŗot ar labo kāju pa vārtiem, tad atdabūšot vaļā.Gaisma tā darījis. Vārti atvērušies un lielais tēviņš kritis Gaismai virsū; bet Gaisma nožņaudzis tēviņu. Tūdaļ pils pacēlusies ar visu valdnieka meitu. Piezīme. Skat. piezīmi pie trešā varianta. P. Š.